Viedoklis: Gabriele Gegevičiūtė, fonda pārvaldniece SBA Group ieguldījumu pārvaldības uzņēmumā Capitalica Asset Management
2025. gada 16. jūlijs
Lietavas un vētras, vasaras sausuma periodi, neprognozējami karstuma viļņi un jūras līmeņa celšanās – klimata pārmaiņu sekas aizvien spēcīgāk izjūtamas arī Baltijas reģionā. Tas, kas kādreiz šķita tāls globāls izaicinājums vai aina no Holivudas katastrofu filmas, nu ir kļuvis par mūsu ikdienas sastāvdaļu. Kamēr daudzi attīstītāji un investori joprojām koncentrējas uz ēku estētiku un komerciālo pievilcību, realitāte uzliek jaunus, neizbēgamus spēles noteikumus. Kā šajos apstākļos būtu jāreaģē nekustamā īpašuma attīstītājiem, arhitektiem un investoriem?
Vai mūsu pilsētas un ēkas ir gatavas neprognozējamam klimatam?
Riska izpratne un izvērtēšana vairs nav modes tendence – tā ir nepieciešamība, kas tieši ietekmē nekustamā īpašuma ieguldījumu ilgtspēju un atdevi. Kā liecina Eiropas Investīciju bankas pētījums, tikai 33 % nekustamā īpašuma investoru Eiropas Savienībā (ES) šobrīd sistemātiski izvērtē klimata riskus, lai gan vairāk nekā 70 % atzīst, ka jau ir izjutuši ekstrēmu laikapstākļu sekas.
Ieteicams ieguldīt īpašumos ar stabilu ilgtermiņa perspektīvu, jo investīcijas objektos, kas tuvākajā nākotnē var kļūt nelietojami vai prasīt ievērojamus remontdarbus, nav saprātīga izvēle.
Riska izvērtēšana jāsāk jau projektēšanas stadijā
Katrs jauns projekts jāsāk ar padziļinātu risku analīzi – ne tikai balstoties uz izmaksām vai arhitektūras kvalitāti. Ir būtiski izvērtēt vides faktorus, analizēt konkrētās teritorijas vēsturiskos datus, ņemt vērā jaunākās klimata prognozes un domāt ilgtermiņā. Tieši šāda pieeja, kas pārsniedz acīmredzamo un orientējas uz proaktīvu plānošanu, nodrošina, ka ēkas spēj saglabāt konkurētspēju un pielāgoties vides pārmaiņām, no kurām mēs aizvien vairāk esam atkarīgi.
Nekustamo īpašumu plānošana nereti atgādina šaha spēli – ir jādomā vairākus gājienus uz priekšu. Tomēr klimata riski bieži tiek ignorēti – un tā ir kļūda, kas var izmaksāt ļoti dārgi. Ja tie netiek ņemti vērā, iespējams uzbūvēt ēkas, kas īsā laikā kļūst mazvērtīgas vai pat neizmantojamas. Pietiek atcerēties Ņujorkas pieredzi ar Supervētru Sendiju vai regulāros plūdus Vācijā – šīs krīzes atstāja smagas sekas gan pilsētām, gan investoriem. Kāpēc gan gaidīt līdzīgus notikumus, piemēram, Klaipēdā vai Palangā?
Kādus risinājumus prasa klimata pārmaiņas un dabas katastrofas?
Nākotnes prognozes liecina, ka spēcīgas vasaras lietusgāzes, kas izraisa ielu un pagalmu applūšanu, kļūs arvien biežākas. Pilsētās pie Baltijas jūras piekrastes pieaug risks, kas saistīts ar jūras līmeņa celšanos. Zinātnieki lēš, ka līdz 2050. gadam Baltijas jūras līmenis varētu paaugstināties līdz pat 30 cm, bet ekstrēmu nokrišņu biežums varētu dubultoties.
Lai efektīvi pārvaldītu mitrumu un lieko ūdeni, ēku apkārtnes infrastruktūrai jābūt veidotai tā, lai lietus ūdens dabiski iesūktos zemē. Tas ietver caurlaidīgas virsmas, minimālu cementa segumu, pārdomātas drenāžas sistēmas un – kas ir īpaši svarīgi – zaļās zonas. Šādi risinājumi sniedz ieguvumus ne tikai videi, bet arī īrniekiem: plūdu situācijās šāda infrastruktūra var samazināt bojājumus līdz pat 62 % un izmaksas gandrīz uz pusi. Daba ir krietni mazāk postoša, ja esam tai sagatavoti.
Tas nav tikai par ekoloģijas tendencēm – tā ir biznesa loģika. Investīciju vērtība ir tieši atkarīga no tā, vai ēkas ir gatavas pārmaiņām. Visaptveroša risku izpratne – tostarp atjaunojamās enerģijas risinājumu integrēšana, ūdens taupīšanas tehnoloģijas, augstas energoefektivitātes sistēmas un efektīva atkritumu apsaimniekošana – kļūst par obligātu standartu, nevis papildu priekšrocību. Šādas izvēles samazina ilgtermiņa ekspluatācijas izmaksas, paaugstina īpašumu pievilcību un aizsargā aktīvu vērtību.
Ilgtspējīga pilsētvide = sabiedrības labklājība
Mūsdienu nekustamo īpašumu projektos ilgtspējīgi mobilitātes risinājumi kļūst arvien nozīmīgāki. Automašīnu skaits ar katru gadu pieaug, un transporta nozare ES rada aptuveni 25 % no siltumnīcefekta gāzu emisijām. Tāpēc mobilitātes jautājumu risināšana ir būtiska, lai panāktu nozīmīgas pārmaiņas.
Projekti, kas veidoti ar skatu uz nākotni, ir jāplāno tā, lai veicinātu mazāk piesārņojošus pārvietošanās veidus – elektroauto uzlādes stacijas, velosipēdu novietnes un celiņi, kā arī ērta piekļuve sabiedriskajam transportam. Tāpat svarīgi paredzēt koplietošanas mobilitātes pakalpojumus, kas samazina satiksmes sastrēgumus un efektīvāk izmanto transporta resursus.
Šādi pasākumi ne tikai samazina CO₂ emisijas, bet arī tieši uzlabo dzīves kvalitāti. Investīcijas šādā infrastruktūrā veido ilgtermiņa labklājību – ne tikai konkrētai ēkai, bet arī pilsētai un tās iedzīvotājiem.
Vērtība, kas saglabājas ilgtermiņā
Vides risku pārvaldība un klimata apstākļiem pielāgotu risinājumu ieviešana ļauj izveidot gudras aizsardzības sistēmas ēkām, videi un sabiedrībai. Šādas sistēmas mazina ar klimata pārmaiņām saistītos postījumus, veicina sociālo labklājību un saglabā nekustamā īpašuma ilgtermiņa vērtību – gan tagad, gan nākotnē.
Šī pieeja sniedz ne tikai finansiālu atdevi investoriem, bet arī reālu atbildību par klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanu un pielāgošanos pārmaiņām, kas Baltijas reģionā kļūst arvien aktuālākas. Nekustamā īpašuma projekti ir atbildīgi gandrīz par 40 % no CO₂ emisijām. Ilgtspējīgi projekti palīdz samazināt emisijas gan būvniecības laikā, gan visas ēkas dzīves ciklā.
Kā mēdz teikt: “Labākais laiks iestādīt koku bija pirms 20 gadiem. Otrs labākais laiks ir tagad.” Tas pats attiecas uz klimatnoturīgas nekustamā īpašuma infrastruktūras veidošanu. Labākais brīdis sākt bija vakar – tāpēc sāksim šodien.
